Dedoplisckaro (Dedoplis Tskaro)
Dedoplisckaro (ka — ‘Karalienes avots’) ir pilsēta Gruzijā, Kahetijas mharē, Dedoplisckaro municipalitātes centrs. Izvietojusies valsts austrumos Širakas stepē 144 km no valsts galvaspilsētas Tbilisi.
Apdzīvotā vieta zināma kopš 11. gadsimta, kad Gruzijas karalis Dāvids IV šeit izveidoja militāru priekšposteni. Leģenda vēsta, ka tas nosaukts par godu karalienei Tamarai. No 1803. gada šeit bija Krievijas dragūnu divīzijas štābs un to dēvēja par Carskije Kolodci (Царские Колодцы — ‘Cara akas’). 19. gadsimtā šeit sāka iegūt naftu; to ieguva līdz 1870. gadam. 1926. gadā apdzīvoto vietu pārdēvēja par Citelckaro (წითელწყარო — ‘Sarkanie avoti’). 1963. gadā Citelckaro piešķīra pilsētas statusu, bet 1991. gadā tā atguva vēsturisko nosaukumu.
Apdzīvotā vieta zināma kopš 11. gadsimta, kad Gruzijas karalis Dāvids IV šeit izveidoja militāru priekšposteni. Leģenda vēsta, ka tas nosaukts par godu karalienei Tamarai. No 1803. gada šeit bija Krievijas dragūnu divīzijas štābs un to dēvēja par Carskije Kolodci (Царские Колодцы — ‘Cara akas’). 19. gadsimtā šeit sāka iegūt naftu; to ieguva līdz 1870. gadam. 1926. gadā apdzīvoto vietu pārdēvēja par Citelckaro (წითელწყარო — ‘Sarkanie avoti’). 1963. gadā Citelckaro piešķīra pilsētas statusu, bet 1991. gadā tā atguva vēsturisko nosaukumu.
Ģeogrāfiskā karte - Dedoplisckaro (Dedoplis Tskaro)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Gruzija
 |
 |
| Gruzijas karogs | |
2013. gada Austrumu partnerības Viļņas samita laikā Gruzija parafēja ar Eiropas Savienību asociācijas un tirdzniecības līgumu. Kopš 2016. gada Dziļās un aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts. Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā 2022. gada martā Gruzija iesniedza pieteikumu uzņemšanai Eiropas Savienībā. 2022. gada 23. jūnijā ES dalībvalstu līderi Briselē nolēma, ka Gruzijai vēl veicamas nopietnas reformas, pirms tā varēs kļūt par kandidātvalsti.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| GEL | Gruzijas lars (Georgian lari) | ₾ | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| HY | Armēņu valoda (Armenian language) |
| AZ | Azerbaidžāņu valoda (Azerbaijani language) |
| KA | Gruzīnu valoda (Georgian language) |
| RU | Krievu valoda (Russian language) |